Vēsture

Cēsu pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādes
VĒSTURE

Bet bērnudārza dzimšanas gads ir 1940. Padomju varas laikā Cēsīs nodibinājās 2 bērnu iestādes: mazbērnu novietne Padomju ielā Nr.25 un bērnudārzs Padomju ielā Nr. 14. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā šīs iestādes apvienoja un pārvietoja uz Padomju ielu Nr. 14. Pirmajā ēkā 2 bērnudārza grupas atradās pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā – mazbērnu grupa. Iestādi apmeklēja bērni vecumā no dažiem mēnešiem līdz septiņiem gadiem. 1944. gadā šo apvienoto bērnu iestādi likvidēja un tās vietā ierīkoja tīfa slimnieku nodaļu.

Tūliņ pēc kara sākās jauna rosība. Izglītības nodaļa bijušos darbiniekus uzaicināja atgriezties darbā. Telpas atkal nodeva bērnudārza rīcībā. 1944. gada oktobrī durvis vēra Cēsu pilsētas bērnudārzs ar 2 grupām un apmēram 30 bērniem. Pēc pāris gadiem atvēra vēl trešo bērnudārza grupu un tās rīcībā nodeva sētas māju.

Vācu okupācijas laikā laukumā bija ierīkotas publiskās patvertnes, tādēļ dārzs bija pilnībā izrakņāts. Teritorija nebija nožogota ar sētu, tai cauri staigāja iedzīvotāji no pilsētas centra. Pāri ielai bijušās poliklīnikas telpās atradās mežrūpniecības kantoris, bet bērnudārza teritorijā bija viņu garāžas, un blakus bērnudārzam atradās galdniecība,tāpēc pa teritoriju braukāja daudz smago automašīnu.

  1. gadā bērnudārza rīcībā jau bija arī visa sētas māja. Šinī laikā darbojās 3 grupas ar 9 – 10 stundu darba laiku. 1949./50. gadā viena no grūtākajām problēmām bija bērnu iesaistīšana bērnudārzā. Tas prasīja lielu izskaidrošanas darbu, jo uz sabiedrisko audzināšanu bērnudārzā vecāki raudzījās skeptiski.
  2. gadā radās telpas ceturtajai grupai. Tagad iestādē bija trīs latviešu grupas un viena krievu tautības bērnu grupa, kura pastāvēja līdz 1966. gadam, kad tās vietā atvēra divgadīgo latviešu tautības mazbērnu grupu un iestādi pārdēvēja par Cēsu 1. bērnudārzu – mazbērnu novietni.

Šajā gadā izbūvēja pagraba telpas, kurā ierīkoja virtuvi ar visām palīgtelpām, kas pēc tam darbojās līdz 2003. gadam, līdz virtuvi likvidēja, kā neatbilstošu Eiropas prasībām un sāka pievest ēdienu bērniem termosos 3 reizes dienā no 5.pirmsskolas izglītības iestādes.

  1. gadā siltināja verandu un ieguva papildus platību bērnu telpām.Četrdesmito gadu beigās trūcīgs bija telpu iekārtojums. Visi bērni sēdēja pie 3,5 metrus gara galda uz 2 garajiem soliem, nebija aizkaru, bērni ēda no alumīnija un māla traukiem, uz sienu bojājumiem līmēja žurnālu lapas. Bērnu apģērbs bija tumšzili gari halāti. Bērni pusdienlaiku gulēja uz atpūtas rāmjiem, kas pārvilkti ar brezentu, bez matračiem, spilveni bija pildīti ar salmiem, vecas, nomazgātas segas.

Sākumā rotaļlaukums nebija kopts- visur krūmi, nezāles. Laukumā bija viena smilšu kaste, riņķa šūpoles un garš dēlis ar atbalstu vidū- kā līdzsvara šūpoles.

Pakāpeniski laukumu nožogoja ar sētu, veica laukumu iztīrīšanu un apzaļumošanu pēc dārzniecības darbinieku izstrādāta plāna, ierīkoja elektrisko apgaismojumu.1965. gadā asfaltēja celiņus un laukumus starp ēkām, lai bērniem nav jāstaigā dubļos.

Iestāde piedzīvojusi daudz pārvērtību arī turpmāk.1992./93. gados, kapitālā remonta laikā izbūvēja 2. ēkas pagraba stāvu, sauso tualešu vietā ierīkoja ar ūdeni aprīkotas mūsdienām atbilstošas tualetes ar vairākiem sēdpodiem bērniem,  zāli mūzikas, sporta nodarbībām un svētku pasākumiem.

  1. gadā krāšņu apkures vietā, kur katru vakaru bija jāsanes malka un jāizkurina ap 20 krāsnīm, ierīkoja gāzes apkuri.

2006-07. gados veica sanitāro mezglu, kanalizācijas renovāciju, un 2009. gadā iestādē tika atjaunoti logi, restaurētas vai nomainītas durvis un pārbūvēta visas iestādes  elektoinstalācija.

Tā kā iestāde ir visvecākā no pirmsskolas iestādēm, tad vēl gaidām daudzas pārvērtības – abu ēku fasāžu krāsošanu, stāvlaukuma ierīkošanu, jaunu teritorijas apgaismojuma ierīkošanu, teritorijas celiņu un laukumu bruģēšanu un dažu telpu pārbūvi.